Te Wharepuni o Mākōtukutuku 


 Mākōtukutuku wharepuni   Mākōtukutuku wharepuni  

Curriculum links

Ngā tino wāhi ako

  • Tikanga ā Iwi
  • Hangarau

Ka noho i raro i ēhea whenu?

  • Tikanga ā Iwi - Te Wāhi me Te Taiao, Te Ao Hurihuri
  • Hangarau - Hangarau ā-Iwi

Ngā tino pukenga

Ngā Pūkenga ā-tinana, Ngā Pūkenga Whakawhitiwhiti Kōrero, Te Whakaoti Rapanga

Ngā reanga

1-7 

Ngā tau

1-11

Ki runga ano

E tautoko ana i ēhea kaupapa kōrero?

  • Ngā Kōkiri Hangarau o Aotearoa
  • Ngā Tirohanga Hou, Ngā Taonga Hou
  • Te Porihanga o Aotearoa - o mua, o nāianei

 

E hia te roa o tēnei mahi?

E 5-10 miniti.

Ki runga ano

Ka kimihia ki hea?

  • Te Papa tuawhā, I Mana Whenua.
  • Kua ngaro koe? Me pātai ki tētahi Kaimanaaki Manuhiri.

He aha te take me heri au i taku akomanga ki tēnei taonga?

  • He tauira hira tēnei o tētahi wharepuni ahurei o te rautau tekau-mā-ono.
  • He māmā noa iho te tū a te akomanga katoa ki mua i te wharepuni, i mua i te urunga ki roto.

 

He aha ngā mahi kei taua whakaaturanga? 

  • Āta tirohia, ka whakamahi ai i te taonga nei hei kaupapa matapaki
  • Tomo atu ki roto me te whakarongo ki te waerehe.
  • Mātakitia te rīpene ataata e whakamārama ana i ngā wheako o te hapū o Ngāti Hinewaka i a rātou e hanga ana i te wharepuni me ngā take i pērā ai.

Ki runga ano

Me aha taku mōhio ki tēnei whakaaturanga?

  • He hanganga hou tēnei taonga o tētahi wharepuni nō te riu o Mākōtukutuku, nō te Wairarapa ki te tonga, tata ki Te Mātakitaki-a-Kupe.
  • He mea angitu tēnei hanganga hou ki te whakahouora i ngā pūkenga me te mātauranga tuku iho e pā ana ki ngā hangarau taketake mō te hanga whare me te hanga pāraharaha, pēnei i ngā pāraharaha kōhatu i whakamahia ki te hahau i ngā rākau mō te whare nei. Ko tēnei kaupapa tētahi wāhanga o ētahi atu kaupapa ā-iwi e whakaritea ana e Ngāti Hinewaka.
  • Ka tīmata tēnei kaupapa i te tau 1995. Neke atu i te toru tau i pau i ngā tāngata o Ngāti Hinewaka i roto i ngā wānanga me ngā hui ki te ako i ngā pukenga ki te hanga i tēnei wharepuni. He tino uaua te mahi nei i mahia e te rōpū pono ki te kaupapa, puta noa i te wā roa, ki te kohikohi me te whakarite rawa pēnei i te kimi i ngā rākau tōtara tika hei wāwāhi kia tōtika ai mō te anga o te whare, i te whakarite rāupō mō ngā pakitara, te wāwāhi me te whakarite i ngā aka mō te here me te raranga i ngā rau nīkau mō te tuanui. I hangaia tētahi whare raupō i Kohunui, i te marae o Pirinoa me te āwhina a te tohunga Tona Nuri nō Te Arawa hei whakariteritenga mō te wharepuni i Te Papa. Ka noho a Ngāti Hinewaka i Te Papa mō ētahi marama e rua ki te whakatū i te wharepuni nei.
  • Ko Ngāti Hinewaka tētahi hapū o Ngāti Kahungunu, nō te Wairarapa ki te tonga, e noho ana i taua takiwā, ā, he uri o ngā tāngata o mua nā rātou i hanga i te wharepuni tuatahi i te rautau tekau-mā-ono.
  • E ai ki ētahi, he whare moe mō te whanau te whare puni tuatahi, ahakoa i kitea e ētahi kaimātai whaipara tāngata tētahi paewai punua kurī i raro i te poutūārongo, ā, ki a rātou he tauira onamata pea tērā mō te tikanga whakatū whare o ēnei rā, arā te whakatakoto i te ‘mauri o te whare’.
  • Mō te hanganga i te whare, ka hahau te rākau, ka tāraia, ka ūkuia ki te hinu mango i runga anō i ngā tikanga taketake, ā, ka herea tahitia ki ngā aka me ngā pirita mā te whakamahi anake i ngā pāraharaha me ngā rawa taketake.
  • Ka rangā te tuanui ki ngā mōkehu nīkau.
  • Ka hangaia ngā pakitara ki te raupō.
  • Kei waho i te aroaro o te wharepuni ētahi taputapu taketake mō te hī ika, arā ko ētahi hīnaki, ētahi kete, ētahi tōrehe me ētahi pouraka.
  • I huraina te wharepuni tuatahi e ētahi kaimātai whaipara tāngata o te Whare Wānanga ki Ōtakou i tētahi keringa i ngā tau 1969-73.· Kei muri i te wharepuni tētahi whakaahua o te riu o Mākōtukutuku kei te Wairarapa, kei te wāhi o te whare tuatahi me ngā māra.
  • He iti te teitei o te whare kia puritia ai te mahana i roto. Ko te takuahi i roto e whakamahana ana i te whare. (Ko te tikanga o te kupu ‘wharepuni’ ko tētahi whare kua puni katoa ngā pakitara kia kore ai te mahana e puta atu.)
  • Kei te takoto tētahi kōiwi tohorā i te pakitara o te whare rā (i runga i te whenua) nō tētahi tohorā i paea i te takutai o Wairarapa ki te tonga i te takiwā o te timatanga a Ngāti Hinewaka i te wharepuni o Mākōtukutuku. Kei reira hei mauri mō te wharepuni ki te whakamahara i a tātou ki te āhua kaitiaki o Ngāti Hinewaka i te taiao, ngā tikanga me ngā uara o ō rātou tīpuna.

Ki runga ano 

Ētahi kaupapa hei matapakinga pea

  • He hou, he tawhito rānei tēnei wharepuni? I hangaia tēnei wharepuni mā te whai i ngā tikanga o neherā.
  • He aha ngā moenga o ērā tāngata i noho i roto i tēnei whare? Ko te tikanga, ko whāriki weruweru, ko ngā whāriki kiekie rānei i runga i ngā pukohu, ngā rahurahu hoki. Nā ngā rahurahu hoki ngā moenga o tēnei whare.
  • He pera nā rātou? Kāore he pera i mua i te taenga mai o tauiwi.
  • He aha te rerekētanga o te pātaka ki te wharepuni? Titiro ki Te Takinga kei te taha o te wharenui o Te Hau ki Tūranga. Tirohia te ōrite o te āhua o te wharepuni ki tō Te Hau ki Tūranga (he tapawhā hāngai me ētahi pou kei waenganui) - kāore anō tēnei kia rereke haere i te roanga ake o te wā.
  • I pēhea te noho mahana o ngā tāngata o Aotearoa i roto i ō ratou whare, e 400 tau ki mua? Ko te tikanga, haria ai ētahi ngārehu ki roto i te whare, i noho mahana rānei ngā tāngata nā te torohū a tētahi ki tētahi. I āwhina hoki te tūmomo hanga whare ki te whakarite kia noho mahana mā te pāpaku o te tuanui, te mātotoru o ngā pakitara me te iti o ngā matapihi me ngā kūaha.
  • Tokohia ngā tāngata ka uru atu ki roto i te wharepuni i runga i te haumaru? Tokohia ngā tāngata ka taea te whakamoe i roto i te wharepuni? Whakamahia tō akomanga kia mōhio ai ki te tokomaha ka uru atu ki roto i te whare nei i runga i te haumaru.
  • Titiro ki te whakaahua kei muri i te wharepuni (e whakaatu ana i te wāhi i tū tuatahi ai), me te whakatau tata e pēhea ana te āhua o te rangi i tēnei wāhi? He aha te kawekawe o te huarere nei ki te āhua o te whare? He pāpaku te wharepuni kia mauria ai te mahana i roto, ā, ka anga atu te whare ki te aronga pai ki te karo i te hau matua.
  • Āta tirohia ngā taonga kei waho i te wharepuni. He aha te mahi a ēnei taputapu? He aha ngā momo kōrero ka puta mai pea i aua taputapu e pā ana ki ngā tāngata o te rohe i whakamahi i aua mea i neherā? Hei tauira, ngā kete hī ika, ngā kete tiki kai me te hihi tohorā hei hanga i ngā taputapu me ngā taonga. E hia te roa ka pau pea i a koe ngā kai mō te rā te tiki?
  • He aha ētahi o ngā mātātaki me whaihanga e ngā tāngata o tēnei roho o ētahi  tau e 400 ki mua? He rerekē ki ngā mātātaki o ēnei rā? Hei tauira, te noho mahana, te wātea o ngā kai, me te hauora.
  • Nā te kai ika kaimata, ika tauraki, kaimoana, manu, huawhenua, mīti, ngā kai o te ngahere, i ora ō tātou tipuna. I inu wai rātou. Me whakataurite taua āhua noho ki tō ēnei rā - te pokenga, te nui hoki o te hinu i ngā kai, te aha, te aha.
  • He rite ētahi mea o tēnei whare ki ngā whare o ēnei rā? Hei tauira, te kūaha, ngā matapihi iti, te āhua o te tuanui.
  • Kei tō kāinga he rauemi taiao tērā tonu pea ka whakamahia ki te hanga i tētahi whare rite tonu ki tēnei wharepuni, ki tētahi atu momo whare pēnei i tētahi whare i waenga i ngā peka rākau? Ka taea pea e koe te hanga i te whare, kāore he pāraharaha o ēnei rā? Ko ngā rauemi he rauemi māori, nō tāwāhi rānei?
  • Ka pai ki a koe te noho i roto i te whare nei? He aha ai?
  • Me haere ki te wāhanga o te fale kei te PlaNet Pasifika. Me whakataurite i te fale ki te wharepuni. He aha ngā mea rerekē? He aha ngā mea rite tonu? Titiro ki te momo raranga rau nīkau i te wharepuni ki tō ngā rau kokonati i te fale. He iti te wharepuni ki te pupuri i te mahana ki roto, he teitei kē te fale ki te whāhauhau kē i te whare.

Ki runga ano

Ngā kōrero kīnaki

  • Tai Awatea, te rauemi ipurangi a Te Papa.
  • Davidson, Janet. 1984. The Prehistory of New Zealand. Tāmaki Makaurau: Longman Paul.
  • Smith, Huhana et al. 2004. Icons Ngā Taonga. Te Papa Tongarewa. Te Papa Press, Te Whanganui-a-Tara
  • Leach, B F, me Leach, H M (eds). 1979. Prehistoric Man in Palliser Bay. National Museum of New Zealand Bulletin 21.

 

He taonga whai pānga

  • Te Pātaka Kai - Te Takinga kei te papa tuawhā. He tauira tēnei o tētahi whare i āta hangaia mō te take tauwhāiti.
  • Te wharenui - Te Hau ki Tūranga kei te papa tuawhā. He tauira tēnei o tētahi whare i āta hangaia mō te take tauwhāiti.
  • Te fale - PlaNet Pasifikakei te papa tuawhā. He tauira tēnei o te āhua hanga whare i Te Moana-nui-a-Kiwa mā ngā rauemi o te taiao.
  • Te waka Teremoe kei te whakaaturanga Whanganui, kei te papa tuawhā. He tauira tēnei o te whakamahi hou i ngā rauemi o te taiao.

Ki runga ano