Tohorā Kahurangi Whena 

Pygmy Blue Whale, Balaenoptera musculus brevicauda, collected Sep 1994, Motutapu Island, Hauraki Gulf, New Zealand. Gift of the Department of Conservation (Auckland Conservancy), 1994. Te Papa

 

Curriculum links

Ngā tino wāhi ako

  • Pūtaiao
  • Tikanga ā Iwi
  • Pāngarau

Ka noho i raro i ēhea whenu?

  • Pūtaiao - Ō Mataora
  • Tikanga ā Iwi - Ngā Rawa me ngā Mahinga Ohaoha
  • Pāngarau - Te Ine

Ngā tino pukenga

Ngā Pūkenga Hīraurau Hōpanga, Ngā Pūkenga Whakawhitiwhiti Kōrero

Ngā reanga

1-4  

Ngā tau

1-8

Ki runga ano

E tautoko ana i ēhea kaupapa kōrero?

  • Ngā Tipu me ngā Kīrehe o Aotearoa
  • Te Pāpori o Aotearoa, onamata, o nāianei hoki

 

E hia te roa o tēnei mahi?

Kia 5-10 miniti ki te titiro ki te anga kōhiwi o te tohorā me te 15 miniti ki te titiro ki NatureSpace me ētahi o ngā e whai pānga ana.

Ki runga ano

Ka kimihia ki hea?

  • Te Papa tuarua, Mountains to Sea.
  • Kua ngaro koe? Me pātai ki tētahi Kaimanaaki Manuhiri.

He aha te take me heri au i taku akomanga ki tēnei taonga?

  • Ki te titiro ki te rahi o tētahi tohorā kahurangi whena.
  • Ki te tūtaki ki tētahi o ngā whakaaturanga mīharo a Te Papa mō te taiao moana.
  • Kia kite i te anga kōhiwi o tētahi tohorā tamatāne, tērā pea i whakaekea e tētahi rōpū, ā, kātahi ka whakamatea e tetahi aituā i te moana.
  • Kimi pārongo mō ētahi o ngā kīrehe nunui rawa atu i te ao nei.

Ki runga ano

He aha ngā mahi kei taua whakaaturanga?  

  • E tū ki raro i te tohorā, ā, ka titiro ki runga kia mōhio ai ki te rahi o tēnei tohorā.
  • Hīkoi ake i te papa rōnaki kia tata ake ai tō titrotiro.
  • Torotoroa a NatureSpace, tata ki tēnei whakaaturanga, ka kimi ai i tētahi anga  kōhiwi a tētahi ōka (te momo tohorā tērā e whakaeke ana i tēnei momo tohorā kahurangi whena) me ērā atu mōhiohio mō ngā kīrehe o te moana.
  • Toko whakaarohia te ngoki haere mā tētahi iatuku o te tohorā (inā te nui o ngā iatuku o ētahi momo tohorā ka taea te kuhu atu e te tamaiti me te ngoki haere i roto!).
  • Tonoa ngā tamariki ki te tūhonohono i ō rātou ringaringa tūwhangawhanga. Kia hia ngā tamariki e pēnei ana mō te ine i te roa o te tohorā? Tāpirihia ētahi atu tamariki tokowhā kia mōhio ai koe ki te roa o tēnei tohorā mēnā kua pakeke haere ia.
  • Kōrerotia te kōrero mō Paikea (pātaihia rānei tokohia rātou kua kite i te kiriata Whale Rider) Tirohia ki raro nei mō tētahi whakarāpopototanga.

Ki runga ano

Me aha taku mōhio ki tēnei whakaaturanga?

  • He tohorā kahurangi whena tēnei (Balaenoptera musculus bevicanda), he momo iti o te tohorā kahurangi. E toru ngā momo tohorā kahurangi, ā, ko te tohorā kahurangi whena tētahi o aua momo e toru. He momo tohorā roa, he mania te āhua. Tae atu ki te 27 mita te roa ka taea e te uwha. He roa, he papa te upoko me te waha, tata ki te ono mita te roa.
  • Ehara te tohorā i te ika. He ngote ū kē te tohorā, he kaikiko e noho ana i roto i te moana. Ko te ingoa whakarōpū mō te tohorā, te aihe me te tukuperu ko te Cetacea, ngā cetacean rānei.
  • Nō tētahi tohorā i tukia e tētahi kaipuke kawe pouaka utanga rarahi i te aumoana ki te taha raki o Aotearoa i te tau 1994 tēnei anga kōhiwi e iri ana. I whatia te maha o ngā wheua o te tohorā e te tukitukitanga o te kaipuke, ā, i hemo. Heoi anō, ka kite māramatia mā ngā rapirapi me ngā motu ki tana tinana, ana parirau me tana whiore, i huakina e ētahi ōka i mua i te tukitukia e te kaipuke. I horoia te anga kōhiwi, i whakatūria te anga mō te whakatuwheratanga o Te Papa i te marama o Pepuere, 1998.
  • I tōia te tohorā ki te motu o Motutapu i te whanga o Tāmaki-makau-rau, ā, i reira i tangohia te ngako me te kiko. I purua ngā wheua ki roto i ētahi korapa ki roto i te moana i tangohia ai te kiko e toe ana e ngā kitakita o te moana me te mahi a te wai tai. Kātahi ka horoia ngā wheua ki te mamao, ā, ka waiho kia whitikia e te rā tae noa kia āta maroke. He maha ngā marama i pau i taua tukanga. Mutu mai, i horoia anō ngā wheua ki te mamao ki te tango atu i te hinu e toe ana.
  • E 20.6 mita te roa o te kīrehe, ā, he taiohi noa iho.
  • Ka tipu ētahi uwha pakeke o tēnei momo iti ki te 27 mita te roa. Ka tipu kē te tāne ki tōna 24 mita.
  • Hei whakatairitenga, e 33.5 mita te roa o te tohorā kahurangi nui rawa atu kua hopukina tae noa ki mohoa noa nei.
  • Ko ngā kīrehe nunui rawa atu o te ao ngā tohorā kahurangi, ā, tērā tonu pea ngā kīrehe nunui rawa atu i noho tonu ai i runga i a Papatūānuku.
  • He rite te nui o ō rātou manawa ki tō te motokā iti.
  • Tekau tana te taumaha o te toto e papua ai huri noa i ō rātou tinana.
  • Ko te whakaaro, ka ora te tohorā kahurangi mō te 60 ki te 90 tau.
  • Ka puritia ngā mauhanga katoa e pā ana ki ngā paenga tohorā i Te Papa.
  • Ka whakarōpūhia ngā tohorā o te ao ki ngā rōpū e rua: ko ērā e whai niho ana (pērā i te ōka) me ērā e niho kore ana e mōhiotia ana hei tohorā pāhau.
  • E hangaia ana te pāhau ki ngā rau paparanga o te papanga, pēnei i te makawe te āhua, ka whakamahia hei hītari. Hāwere ana ēnei paparanga pāhau i te wāhi o runga i roto i te waha, ko te āhua pēnei i te ngeru pūhuruhuru.
  • Ahakoa kua whai whiore, e kore koe e kite i ngā haurua o te whiore nei nō te mea e hangaia ana aua wāhanga haurua o te whiore ki te kiko tūhonohono whakaapi, pēnei i ngā kaka, kāore he wheua i roto.
  • Ki te Māori whakaarohia ai te tohorā hei rangatira. I ētahi wā whakatiritea ai ētahi kaiārahi whai mana ki te tohorā.
  • E haere kōtui ana te tohorā ki te kai me te tōnuitanga.
  • I kawea mai te rangatira o Ngāti Porou, a Kahutia-te-rangi, i Hawaiki ki Aoteroa i runga i te tuarā o te tohorā, o Paikea. I tona taenga mai ki Aotearoa nei, ka tango ia i te ingoa o tōna mōkaikai, arā, ko Paikea.
  • Te kōrero pūrākau mō Paikea - e mōhiotia ana, e rongonuitia ana te tupuna, a Paikea, puta noa i Poronihia. He nui ngā kōrero mōna e whakanuia ana, e maharatia ana, e tautohetohetia ana, ina koa mā ngā kāwei whakapapa, i Te Moana-nui-a-Kiwa me ngā rohe iwi puta noa i Aotearoa.
  • I eke a Kahutia-te-rangi i tāna mōkaikai, i a Paikea. I whakoratia ia e Paikea i muri i te whakamātaunga a Ruatapu (tōna tuakana harawene) ki te toromi i a ia. I kawea māmaotia e Paikea i a Ruatapu, ā, i tae ora mai ki Aotearoa. Me te mea nei i kotahi ai a Paikea me Kahutia-te-rangi. Ko te tohorā ko Paikea; Ko Kahutia-te-rangi ko Paikea. I kawea haumarutia ia e te tohorā ki Te Ika a Māui. I noho a Paikea ki Aotearoa, ko tana kāinga ko Whangarā. I moe ia i te maha o ngā wāhine, he nui āna tamariki. Ko Paikea te ariki nui, ko Paikea te tipua, ko Paikea te tāhuhu o Te Tai Rāwhiti. He tipua! He taniwha! Hī!

Ki runga ano

Ētahi kaupapa hei matapakinga pea

  • He aha ngā mea i whakaratohia e te ahumahi hopu tohorā ki Aotearoa, ki ngā tāngata hoki o Aotearoa? Matapakia ērā manene tōmua me ngā pāraha nā rātou i whakamahi me ngā hua o taua ahumahi.
  • I hea ngā teihana matua mō te hopu tohorā puta noa i Aotearoa? I tīmata ngā teihana i uta i ngā tau waenga i te tekau tau mai i 1820 i Kura-te-au (Tory Channel) me Te Raki Tūmā (Preservation Inlet), ā, i roto i te tekau tau i muri, ka tīmata i ētahi atu wāhi, ina koa i Te Ara a Kewa, i te Horomaka, i Te Moana o Raukawa, ahakoa ka kitea mararatia ētahi teihana hopu tohorā puta noa i Aotearoa.
  • E tū ki raro o te kauwae o te tohorā me te whiriwhiri mēnā ka taea te akomanga katoa te uru atu ki roto i te waha o te tohorā. Tokohia ngā tamariki ka uru atu ki roto i te waha o tēnei tohorā?
  • Ki te ine i te roa o tēnei tohorā i runga anō i te whakatau tata, tonoa ngā tamariki ki te tūhonohono i ō rātou ringaringa tāwhangawhanga. Kia hia ngā tamariki mō te tae atu ki te whiore o te tohorā? Tāpirihia ētahi atu tamariki tokowhā kia mōhio ai koe ki te roa o tēnei tohorā mēnā kua pakeke haere ia.
  • He aha te take i kohikohi ai a Te Papa i ngā tohorā? Mai i te tau 1865 e kohikohi ana te Whare Tongarewa i ngā raraunga me ngā tauira mai i ngā tohorā kua paea. Ko tā mātou, he tirotiro e pēhea ana te tohatoha o ēhea momo tohorā puta noa i ngā moana huri noa i Aotearoa, he ako hoki mō te koiora, ngā kai me ngā whanonga o ngā tohorā. E hiahia ana mātou kia mōhio e pēhea ana te whakaratonga o nga tohorā huri noa i Aotearoa ki te whakaratonga o ngā momo tohorā i ērā atu wāhi o te ao. E hiahia ana mātou ki te āta titiro ki ngā tawhā o ngā momo rerekē me te mōhio āe rānei ka kite mātou i ētahi momo hou, i ngā pūkete rānei o ētahi momo hou mō Aotearoa.
  • He aha ā mātou nei akoranga mai i ngā paenga tohorā? He momo kīrehe uaua te tohorā ki te rangahau nō te mea he tino tawhiti atu, tino whānui ā rātou kauranga puta noa i ngā moana, ā, he nui hoki te wā i pau i a rātou e kau ana i raro i te wai e uaua ai te whai haere i a rātou mō te wā roa. Mā ngā paenga e tukuna ana mātou ki te tirotiro i ngā āhutanga rerekē o tō rātou koiora, te mana o ō rātou taihema, ō rātou māuiuitanga me ā rātou kai. Ko te tikanga, kohikohi ai a Te Papa i ngā anga kōhiwi o ngā tohorā kua paea ki te titiro ki ngā rerekētanga i waenga i ngā momo, me te whanake haere o ngā kīrehe rerekē i te takanga mai o ngā tau e ora ana. Titiro hoki ai mātou ki te āhua o te rerekē haere i tēnā rohe, i tēnā rohe. Mā te pupuri i ngā kohinga mō ake tonu atu e āhei ana mātou ki te whakatairite i ngā raraunga i kohia i te 150 tau ki mua ki ngā raraunga o nāianei me te mōhio haere pēnei ki ngā rerekētanga i roto i te whānuitanga iranga o te taupori.
  • Kei te kai kiko ngā tohorā katoa: nō te hunga kaikiko ngā tohorā. Matapakia ngā rerekētanga i waenganui i ngā tohorā pāhau me ngā tohorā whai niho me ngā momo kai e kainga ana e tēnā, e tēnā.
  • Me aha tātou ina kite tātou i te tohorā kua paea? Mēnā ka kite koe i tētahi tohorā kua paea me waea atu ki te tari ā-rohe o Te Papa Atawhai, ki a Te Papa rānei, ā, mā mātou e whakamōhio atu ki te tohunga e tika ana.
  • He aha ngā whanaunga tata ki ngā tohorā? Mai i ngā whakamātautau ā-ira me te tirotiro ki ngā parawae ka kitea he whanaunga ngā tohorā ki ngā ngote ū whai maikuku.
  • He aha ngā rerekētanga o te kekeno ki te tohorā? Kei te noho te tohorā i roto i te moana i ngā wā katoa. Kei te haere kē mai te kekeno ki uta ki reira whakawhānau ai. Arā tētahi atu rōpū ngote ū tērā e noho ana i te moana i ngā wā katoa - he kaitipu ēnei e kīia ana ko te hunga sirenien, ā, ka whai wāhi atu te dugong me te manatee ki roto i taua rōpū.
  • He tino hira te tohorā ki te ahurea tuku iho a te Māori, ā mohoa noa nei hoki. I te paenga o tētahi tohorā whakamahia ai taua tohorā hei rauemi. Kāore tētahi wāhi kotahi o te tohorā i moumou. E hia ngā momo whakamahi rerekē mō ngā wāhanga o te tohorā ka huaina e koe (me mahara ki te whakauru i ngā wheua, te hinu me te kiko)?
  • Ko ēhea ngā whenua matua e whakahaere tonu ana i te hopu tohorā? (Hapana, Nōwei me Tiorangi). Kei a rātou te mana motika ki te hopu tohorā? He aha ai? He aha i kore ai?
  • E hia ngā momo tohorā kei ngā moana huri noa i Aotearoa? Kapi katoa te whānuitanga o ngā rōpū rerekē e mōhio tōpūtia ana hei Cetacean i te kupu tohorā. Hei tauira, ko te momo tohorā e kīia ana ko te ōka, ā, tūturu ko te ōka te momo nui rawa atu o te whānau aihe. Nō reira, mā te whai whakaaro ki ngā Cetacean katoa (ngā tohorā, ngā aihe me ngā tukuperu) e kitea ana i ngā moana huri noa i Aotearoa, tata ki te 41 ngā momo Cetacean o Aotearoa.
  • He momo tohorā te aihe? Ka uru atu te aihe ki roto i te rōpūtanga Cetacean, tērā ka wehea ki ngā rōpūtanga matua e rua - ko ērā kore whai niho (ngā tohorā pāhau) me ērā kua whai niho. Nō te rōpū whai niho te aihe, nā reira, ko te tikanga, ka whakaarohia te aihe hei momo tohorā iti whai niho.

Ki runga ano

Ngā kōrero kīnaki

 

He taonga whai pānga

  • Te NatureSpace Discovery Centre kei te papa tuarua. Ka kitea i konei te anga kōhiwi o te ōka, tērā momo tohorā i huaki ki te tohorā kahurangi whena.
  • Te Taiwhanga Whakaahua Whakaroto, kei tua tata atu i te whakaaturanga Mountains to Sea. Ka kitea i konei ētahi atu anga kōhiwi o ētahi kīrehe noho moana.
  • Te whānau Guard, kei te papa tuawhā, kei roto i te whakaaturanga Passports. Ka whakaatu mai tēnei whakakitenga i ētahi whānau manene o mua me ētahi o ngā pāraha me ngā rākau o te riri i whakamahia e aua manene o mua ki te aru tohorā me ngā kekeno.
  • Te pātaka o Ngāti Pikiao, kei te papa tuawhā, kei te taha o Te Hau ki Tūranga. Tirohia ngā raparapa, maihi rānei kia kite i ngā taohorā e rua i whakakairohia i runga. E tohu ana ēnei tohorā i te tōnuitanga me te huhua noa o te kai, ā, e whakahōnoretia ana hei kaitiaki.
  • Te Tai Awatea, te rauemi pātengi raraunga rongorau a Te Papa. Ka tareka aua kōnae i roto i ngā Discovery Centre, i Te Aka Matua o Te Papa, me ētahi atu wāhi i roto i Te Papa. Ka taea hoki te hono atu ki te Tai Awatea mai i tō kāinga, i tētahi rorohiko i tō kura rānei.

Ki runga ano